Šajā nodaļā publicēta Mr.Skarbuma dzeja,kura ir bijusi,un nākotnē būs izmantota K&M skaņdarbos
Mūzas Nāve
Ļaunuma perēkļa tumšajā pusē
Maziņš naidiņš nevainīgs dusē
Notrīto asmeņu valguma peļķē
Izdzisis vaids viņas lūpiņās klusē
Logā slīd mākoņi,mēness tik pilns
Ēnas krīt grīdā,aizmiglo skatu
Pavērtas durvis tumsā dur acis
Nomales ūķī sen nebijis tracis
Caurvēja dvesma pār ķermeni bālo
Izjaucot matus skrien ailēs un kvēlo
Pilsētas zvaigznēm tālumā zibot
Kailajos logos vēl mijkrēslis sēro...
Ļaunuma perēkļa tumšajā pusē
Maziņš naidiņš nevainīgs dusē
Notrīto asmeņu valguma peļķē
Izdzisis vaids viņas lūpiņās klusē
Logā slīd mākoņi,mēness tik pilns
Ēnas krīt grīdā,aizmiglo skatu
Pavērtas durvis tumsā dur acis
Nomales ūķī sen nebijis tracis
Caurvēja dvesma pār ķermeni bālo
Izjaucot matus skrien ailēs un kvēlo
Pilsētas zvaigznēm tālumā zibot
Kailajos logos vēl mijkrēslis sēro...
Izteiksmes jāņtārpiņi
Darbības orbītās riņķo viņi
Trauksmainie izteiksmes jāņtārpiņi
Aizlido garām tiem raķetēs dievi
Ticīgie paliek uz zemes vieni
Saved tie dievi uz planētām slavu
Sauli tie tirgos par valūtu savu
Ticīgie dumpīgus skatienus raida
No mākoņiem debesu dāvanas gaida
Bet sauls'stari nespīd,vien satumst sāk nakts
Aiz apvāršņa pazūd cerīgais skats
Par purveļiem pārtop ticību salas
Nav debesis vairs , ne apvāršņa malas
Tik dūksnāju malās uz vientuļiem grīšļiem
Sēž trauksmaini izteiksmes jāņtārpiņi
Un klusi tie cerot uz laimīgu rītu
Svin malduguns darbiņu padarītu
Darbības orbītās riņķo viņi
Trauksmainie izteiksmes jāņtārpiņi
Aizlido garām tiem raķetēs dievi
Ticīgie paliek uz zemes vieni
Saved tie dievi uz planētām slavu
Sauli tie tirgos par valūtu savu
Ticīgie dumpīgus skatienus raida
No mākoņiem debesu dāvanas gaida
Bet sauls'stari nespīd,vien satumst sāk nakts
Aiz apvāršņa pazūd cerīgais skats
Par purveļiem pārtop ticību salas
Nav debesis vairs , ne apvāršņa malas
Tik dūksnāju malās uz vientuļiem grīšļiem
Sēž trauksmaini izteiksmes jāņtārpiņi
Un klusi tie cerot uz laimīgu rītu
Svin malduguns darbiņu padarītu
Bez-cerības
Kā suns ,kas norāvies noķēdēs
Es klīstu pa pilsētas tumšajām ielām
Skaņa, kas smadzenēs neļauj man smieties
Miesa izplūst par neskaidru peļķi
Un jūtu ,kā lops tad iekāpj manī
Viņš smejas par visu ,kas nav saprotams tam
Tas smadzenēs urbjas un spiedīgi smacē
Aiz rīkles žņaudzot neļauj man kliegt
Es situ ,bet netrāpu jo viss ir par maz
Visapkārt tik tumsa un visādas drazas
Kāds uzlec man plecos ,uz zemi tad spiež
Vēl krūtīs dvēsele nāvīgi griež
Viss aiziet gar acīm ,kā dzisusi ēna
Vien paliek no manis pieskāriens kluss
Un čīkstošās durvis ,kas veras jau ciet
Ir sitiens tev sejā ,nav jēgas vairs skriet
Kā suns ,kas norāvies noķēdēs
Es klīstu pa pilsētas tumšajām ielām
Skaņa, kas smadzenēs neļauj man smieties
Miesa izplūst par neskaidru peļķi
Un jūtu ,kā lops tad iekāpj manī
Viņš smejas par visu ,kas nav saprotams tam
Tas smadzenēs urbjas un spiedīgi smacē
Aiz rīkles žņaudzot neļauj man kliegt
Es situ ,bet netrāpu jo viss ir par maz
Visapkārt tik tumsa un visādas drazas
Kāds uzlec man plecos ,uz zemi tad spiež
Vēl krūtīs dvēsele nāvīgi griež
Viss aiziet gar acīm ,kā dzisusi ēna
Vien paliek no manis pieskāriens kluss
Un čīkstošās durvis ,kas veras jau ciet
Ir sitiens tev sejā ,nav jēgas vairs skriet
Kvēldiegs
Tavā noskumušā acī
Kvēldiegs blāvi mirdzot gail
Trauksmaini un lēni zibot
Bailes stikla prātā trīc
Krēslas atspulgs uzdzen trīsas
Mēness ēnā tumsa mīt
Baisā taktī nodžinkst asmens
Kaulainā tev blakām slīd
Caurā naktī iekrīt zvaigzne
Un tik nemitīgi spīd
Trauksmaini un lēni zibot
Kvēldiegs rītam austot krīt
Dvēseles nemiers
Iestrēdzis starpsienu ļaunajās ķetnās
Dvēseles nemiers satraukti dauzās
Izmisīgs jautājums neliek vairs gribēt
To kas uz āru ilgstoši lauzās
Atbilžu plūdi no viedajām mutēm
Saliek reiz punktus uz neziņas cauruma
Spīdēt ,kā spuldzītei,apziņai gribās
Vākuma mājoklis paliek par šauru...
KARSTUMS
Saule duras caur mākoņiem
Blāvu staru
Laužot to pret siltumnīcas plēves
Miglaino malu
Tomāts guļ sutā ar sarkanu vaigu
Veroties izejā ar nojausmu baigu
Saimnieks nāks caur rīta rasu
Uztrinis nazi jo asu . . .
APSURDA PILSĒTA
Apsurda pilsētā absurda lāsts
Taisnajās ielās skan neizrunāts
Daudzstāvu namos ,kas pazemē urbjas
Uz palodzēm vītero klonētas kaijas
Pašā centrā ,kur pilsētas sirds
Daudzi smeļ laimi no akas ,kur spirts
Komendants lācis,kam aklums jau sejā
Aicina visus uz augstceltni dejā
Apsurda pilsētā izejas nav
Ieeja aizslēgta ,visi to zin
Apsurda pilsētā ieejas nav
Izeja aizslēgta,visi to zin
Tornī, kas būvēts no rubīna bumbām
Pilsētas tēvi rībina bungas
Siekalām šņekstot skan aizgūtnēm klunkšķi
Vasaras terasē žūpo trīs murkšķi
Sadalot gaļu vienādās daļās
Čīkstot un stenot dzirnavas maļās
Slīdot uz lentes iesārtās šķēles
Pilsētas valdniekam uzkrīt uz mēles
Vēl zemiski kliedzot ap vadoņa galvu
Tad lidinās pilsētai piešķirtā balva
Un skatoties izbrīnā eksperti krupji
Kā klonētās kaijas lamājas rupji
Apsurda pilsētā absurda lāsts
Taisnajās ielās skan neizrunāts
Daudzstāvu namos ,kas pazemē urbjas
Uz palodzēm vītero klonētas kaijas
Pašā centrā ,kur pilsētas sirds
Daudzi smeļ laimi no akas ,kur spirts
Komendants lācis,kam aklums jau sejā
Aicina visus uz augstceltni dejā
Apsurda pilsētā izejas nav
Ieeja aizslēgta ,visi to zin
Apsurda pilsētā ieejas nav
Izeja aizslēgta,visi to zin
Tornī, kas būvēts no rubīna bumbām
Pilsētas tēvi rībina bungas
Siekalām šņekstot skan aizgūtnēm klunkšķi
Vasaras terasē žūpo trīs murkšķi
Sadalot gaļu vienādās daļās
Čīkstot un stenot dzirnavas maļās
Slīdot uz lentes iesārtās šķēles
Pilsētas valdniekam uzkrīt uz mēles
Vēl zemiski kliedzot ap vadoņa galvu
Tad lidinās pilsētai piešķirtā balva
Un skatoties izbrīnā eksperti krupji
Kā klonētās kaijas lamājas rupji
PĀRGĀJIENĀ
Saule spīd un putni dzied
Tālā pārgājienā taisos iet
Līdzu ņemu tēju saldu
Un saliekamo avīžgaldu
Redz kā atmirdz meža sili
Vadītājs mums rāda pili
Apstājos pie stenda kāda
Kur izlikta ir cilvēkāda
Jūsmojot par skatiem baisiem
Neredzu kā grupa aiziet
Bailēs atģidos ,kad viens
Apkārt ir tik drūmas sienas
Drebot pirkstiem tēju dzeru
Otrā rokā cirvi tveru
Tālu pilī atspīd liesmas
Lēnām tuvojas man briesmas
Nakts jau ārā lēnām nāk
Vilki mežā gaudot sāk
Mēness nīgriem stariem māj
Pili šausmu ēnas klāj
Vētras putni
Bet vētras putni logā sitas
Melnas vārnas ķērcot knābj
Sūri vēji zaros planda
Rautas lapas sejā met
Stāvu es uz kāda jumta
Mākoņvālus regulēju
Bet virs mana plikā paura
Miljons mušu spieto prom
Vēji sasien vētras putnus
Putni vētrai apkārt skrien
Pašā vidū kur ir ūdens
Zivis iekšā aplī brien
Aurojot ar jūras balsi
Orkāns apmet apkārt valsi
Un tad tā kā mazas blusas
Nober zemē zivju krusas
Vēl rudens turbulencē rauti
Slīd projām putni zaros krauti
Aiz horizonta aizskrien vēji
Līdz saulriets piesteidzas tur spēji
Jau vakarā kad ielas klusas
Ir sunim izdzenātas blusas
Tad ķeru es pēc veca džina
Lai rīt, kāds mani atmodina
PAPA – RACI
Ir dzīves gājums nonstopā
Jau atkal apdzen tevi pusceļā
Kāds nesankcionēts lūriķis
Kam līdzi spēcīgs tālskatis
Kad gatavs doties esi tu
Uz savas slavas kosmosu
Tas jaucot gaisu mīlīgo
Tev atņem godu piešķirto
Papa raci ko tu roci
Kam tu atkal tautu moci
Papa raci papa raci
Kam tu atkal kapu roci ?
Tad maitu naids uz nerviem kāps
Pār debess zilgmi pērkons nāks
Tas dārdēs skaļi gunis šķils
Un šaubu ēnas lēnām dils
Un līdzi ēnām nodils mandalas un čarkas
Tām pakaļ aizskries bailes apaļas un aklas
Uz tavas slavas reibinošo kosmosu
Ar prieku siltu nesaturētu
MAITU DAKŠA
Tu mani izmisumā atkal dzen
Es tevi sapnī redzēju jau sen
Ņirb kvēpi tavās acīs jau
Vēl viņai prātā kāta nav
Dus zupas katli vēsā mierā
No naida kaimiņš iekodies ir sierā
Caur vēdlodziņu šķindas skan
Tad sakrāls kristāls acī iekrīt man
Maitu dakša ,maitu dakša
Stāv pie tavas mājas nodrupušā pakša
Maitu dakša , maitu dakša
Mani izmisumā atkal dzen
No burkas tvaiko miera vēji
Tu atkal izkāpt nogulēji
Jo mani izmisumā atkal dzen
Tā dakša, kas pie pakša sten
SAVĀDĀS VĒLMES
Kad uzvelku vecās drēbes
Tad uznāk man savādas vēlmes
Gar biksēm man sarkanas strīpas
Un roka pēc klausules tver
Un roka, un roka
Un roka pēc klausules tver
Un aizies tā diena kad saulīte spīd
Tad savilksies mākoņi lietus sāks līt
Un aizies tā diena kad saulīte spīd
Tad savilksies mākoņi lietus sāks līt
Tur motori rūc un dūmo
Vēl savādi verķi tur lido
No komandtilta es skatos
Kā aiztraucas kaujas rati
Kā aiztraucas , kā aiztraucas
Kā aiztraucas kaujas rati
Kad uzvelku vecās drēbes
Tad uznāk man savādas vēlmes
Gar biksēm man sarkanas strīpas
Un roka pēc klausules tver
Un roka, un roka
Un roka pēc klausules tver
Un aizies tā diena kad saulīte spīd
Tad savilksies mākoņi lietus sāks līt
Un aizies tā diena kad saulīte spīd
Tad savilksies mākoņi lietus sāks līt
Tur motori rūc un dūmo
Vēl savādi verķi tur lido
No komandtilta es skatos
Kā aiztraucas kaujas rati
Kā aiztraucas , kā aiztraucas
Kā aiztraucas kaujas rati
SENĀ DRŪMĀ DZIESMA
Diena beidzas , vakars nāk
Kāds aiz sienas klepot sāk
Garām logam aizslīd ēna
Melna , gara, mazliet lēna
Nograb durvis, nočīkst grīda
Kāds ap mani klusām slīd
Bet es eiforijā grimis
Sapņoju kā ķeru zivis
Pēkšņi acis vaļā veru
Savā priekšā redzu garu
Lido tas ap sveces liesmu
Dziedot senu drūmu dziesmu
Un es arī dziedāt sāku
Neaptverdams kā to māku
Bet kad nāca apziņa
Spoka vairāk nebija
Diena beidzas , vakars nāk
Kāds aiz sienas klepot sāk
Garām logam aizslīd ēna
Melna , gara, mazliet lēna
Nograb durvis, nočīkst grīda
Kāds ap mani klusām slīd
Bet es eiforijā grimis
Sapņoju kā ķeru zivis
Pēkšņi acis vaļā veru
Savā priekšā redzu garu
Lido tas ap sveces liesmu
Dziedot senu drūmu dziesmu
Un es arī dziedāt sāku
Neaptverdams kā to māku
Bet kad nāca apziņa
Spoka vairāk nebija
MADAGASKAR NIGHTS
Bambulīno kambulīno
Laits los hijos de Sandīno
O mai CD ,O mai Mi Di
O mai TV raidi rīdi
Kompjandēros sei tu nait
O bananas enemigo
De lalla
O Madagaskar
o Madagaskar nights
Bambulīno kambulīno
Laits los hijos de Sandīno
O mai CD ,O mai Mi Di
O mai TV raidi rīdi
Kompjandēros sei tu nait
O bananas enemigo
De lalla
O Madagaskar
o Madagaskar nights
VEIKSMES PUTRA
Un atnāca kāds lepns, jocīgs vīrs
Kurš noslēpies aiz patiesības maskas
No karstās veiksmes graudu putras
Tev novēl nesaņemt ne asakas
Un apniks tev par visu vairāk klejot
Vēl savā laimē pieticību liet
Jo var jau būt, ka nāksies patiesību zvejot
No karstās veiksmes graudu putras
Un tieši tad tev palīdzēs kāds sapnis brīvs
Kurš savā ziņā esot kreatīvi atraktīvs
Ar patiesības līmeņrādi apveltīts
Kam zināms būs tad karstās veiksmes putras mīts
Pamestais nams
Man skatīties ir bail uz taviem kailiem logiem
Tie bailēs trīs un stāsta man par spokiem
Tāds savāds smārds tvan tavās tukšās ailēs
Kur tumsā tūkstots maldugunis gailēs
Uz nebijušo gaismu ēnas lēni dzisīs
Pār aizgājušo jumtu skaņas spalgi nesīs
Tās lobīs vaļā smagās, aizdarītās durvis
Aiz kurām smīnēs pamests, aizmirsts burvis
Un burvis burs , un skaņa spalgi ausīs durs
Jau durvis vērsies enģēm dziedot līdz
Un burvis burs, vēl skaņa spalgi ausīs durs
Pār aizgājušo jumtu gaismu ēnas lēni dzisīs
Man skatīties ir bail uz taviem kailiem logiem
Tie bailēs trīs un stāsta man par spokiem
Tāds savāds smārds tvan tavās tukšās ailēs
Kur tumsā tūkstots maldugunis gailēs
Uz nebijušo gaismu ēnas lēni dzisīs
Pār aizgājušo jumtu skaņas spalgi nesīs
Tās lobīs vaļā smagās, aizdarītās durvis
Aiz kurām smīnēs pamests, aizmirsts burvis
Un burvis burs , un skaņa spalgi ausīs durs
Jau durvis vērsies enģēm dziedot līdz
Un burvis burs, vēl skaņa spalgi ausīs durs
Pār aizgājušo jumtu gaismu ēnas lēni dzisīs